Esot Urugvajā, par ikdienas sastāvdaļu kļūst ceptas gaļas ēšana un arī cepšana. Tā nu vienu vakaru, esot ciemos pie Havjēra, uzrīkojām kārtīgu cepamvakaru, kur viņš gatavoja gaļu Urugvajas gaumē, bet mēs pēc labākajām Līgo vakara tradīcijām.

Nogaršojām vietējo asinsdesu un vēl vienu citu vietējām garšvielām lutinātu kapātas gaļas luņķi, bet vakara nagla bija milzīgs lopa muskulis vienā gabalā cepināts uz oglēm. Vienīgā lietotā garšviela – sāls! Galveno aromātu gaļai piedodot vietējā malka.

Lai nu kā, arī mēs izvilkām savu trumpi šašlika formā! Nevarētu gan apgalvot, ka tas ir īsti latviski, bet tradicionāli gan! Ilze 2 h iepriekš liellopu bija samarinējusi citronu sulā, sīpolos, majonēzē, + sāls, pipari un vēl daži mazi kulinārie noslēpumiņi.

Havjērs bija vairāk kā sajūsmā! Tik ļoti, ka nākamajā rītā pārpalikušos pāris iesmiņus aiznesa saviem kolēģiem uz darbu.

Dažas dienas mūsu viesmīlīgais saimnieks bija aizbraucis pie radiem uz Argentīnu. Tad nu izdomājām atkārtot burvīgo vakaru, sameistarojot grillētos gardumus bez viņa uzraudzības:

Kā saprotat, pagaidām vēl badā šeit Urugvajā nemirstam, lai gan jāsaka, pārtikas cenas te pat 20-30% augstākas kā Latvijā. Vienīgi vīns lētāks kā alus!