Pavadījām Urugvajas galvaspilsētā Montevideo divas nedēļas. Malkojam brokastu kafiju, avīzes vietā Montevideo karte un mūs pāršalc atklāsme, ka nav vairs īsti, kur iet.

Esam padzīvojušas dažādos Montevideo rajoniņos, mēģinājām paballēties, kāja sperta arī muzejos, parkos un citās vietās, kuras atzīmētas kartē. Nolemjam doties uz Austrumiem – pludmales dažādām gaumēm. Pirms tam dodam Montevideo pēdējo iespēju ballītei un ievācamies sērfot dīvānu pie diviem venecuēliešiem.Daniens dzīvo vecākiem piederošā dzīvoklī un gaida studiju sākumu, kas sāksies martā, bet tetovētājs Alex pagaidām tikai viesojas un pēc pāris mēnešiem atgriezīesies Venecuēlā.

Puišu ikdiena paiet zīmējot, pīpējot, guļot un luņojot. Viena no izklaidēm ir vazāties pa blakusmājas stroiku (bišķīt atgādina bērnību Cēsīs – ip) un jumtu, tādēļ teju loģisks risinājums šķita sagaidīt saulrietu uz mājas jumta.

Kāpiens caur vairākiem lego klučiem un esam klāt!
Tantes no pretējās mājās mēģināja mūs pierunāt nokāpt lejā… uz ko viņām tika atbildēts ar aicinājumu pašām kāpt uz jumta un izbaudīt skatu.

Vēlāk ciemos ieradās arī Daniela māsīca Ines, kura arī tika iesaistīta ekskursijā pa jumtu un Ineses lejā dabūšana izvērtās par vēl vienu jaunu, smaidīgu pieredzi.