Nakts autobuss par 26 latiem no deguna mūs 8 stundās no Urugvajas/Brazīlijas pierobežas aizvizināja līdz 10. lielākajai pilsētai Brazīlijā – Porto Alegre jeb tulkojumā – Prieka Osta. Tā kā tur ieradāmies 07:30, negribējām ar agru telefona zvanu traumēt mūsu nākamo dīvānsērfa hostu, un mēs nolēmām smagās somas novietot bagāžas glabātuvē, bet pašas doties izlūkot Prieka Ostas centru.

Pilsēta gan nebija tā glītākā, ko savā mūžā nācies redzēt. Autoostas tuvumā, kā jau daudzās pilsētās – lētu lupatu tirgus vairāku kvartālu garumā.

Kā jau var nojaust, mūsu fiziskā forma pēc nakts autobusā nebija tā svaigākā, tomēr ar pēdējām enerģijas rezervēm baudījām pirmssvētku noskaņu:

Galu galā atradām jauku kafejnīcu, kur iesilstošās dienas 30 grādu karstumā sazvanījām mūsu pajumtes devēju – viņš jau mūs gaidīja. No autoostas paņēmām taksi un braucām. Attapāmies smalkā daudzdzīvokļu namu rajonā. Izrādās, ka dzīvosim pie Porto Alegre viena no tiesnešiem 5-zvaigžņu viesnīcas cienīgos apartamentos:

Ilze, piemēram, bija sajūsmā par hosta grandiozo dzīvokļa bāru:

Vakarā tiesnesis Almirs mūs aizveda uz drauga dzimšanas dienas ballīti, kur lielā saspiestībā tika ēsta gan torte, gan uz atvadām dzerta rinda B-52.

Nākamo dienu veltījām pilsētas padziļinātākai izpētei +36 grādu kartsumā. Ilze, brokastīs saēdusies sarkanus tropiskos augļus, tieši šajā temperatūrā sasārtušu seju baudīja alerģisko reakciju un meklēja pajumti nākamajā ieplānotajā pilsētā uz salas – Florianopolis.

Šis bija tieši tas karstums, kad autobusu izplūdes gāzes šķiet vissmirdīgākās un kājas velkās negribīgi un lēni. Tomēr mēs devāmies uz ievērojamākajiem apskates punktiem: katedrāli un mākslas muzeju:

Bet pēc muzeja – uz terases kafejnīcu izbijušā viesnīcā, kurā iekārtots alternatīvās kultūras/mākslas centrs. No kafejnīcas terases paveroties panorāmisks skats:

Izskatījās, ka ar 2-3 dienām šai pilsētai ir pietiekoši, un devāmies iegādāties autobusa biļetes uz nākamo – Florianopolis, kur mūs sagaida sala ar 46 pludmalēm. Par to tad arī nākamajā postā.