Jauno gadu sagaidījām privātā mājas ballītē, slēgtā draugu lokā, apmēram 20 cilvēku kompānijā. Sistēma tāda – dažas dienas pirms svinībām visi sametas pa Ls 15, tiek iepirkta laba pārtika un dzērieni, meitenes organizē ēdienkarti, bet džeki iekārto vidi un grillē:

Kad ap 19 00 ieradāmies pasākuma vietā, gatavošanās jau ritēja pilnā sparā, pareizāk sakot, bija jau savā beigu daļā, visi rosījās, pa vidu jau sākot iesildīties ar kokteiļiem, uzkožot ēdamgliemenes ar laima sulu:

Tā kā jau vairākus gadus pēc kārtas 31. decembris bijis lietains, pagalmā īstā skautu nometnes garā tika stiprināts zilas plēves jumts:

Bet, kas ir īsta Jaungada ballīte bez mūzikas. No 2 ģitāru kombjiem uzmesitarojām decent saundsistēmu, kurai, protams, izmantoju iespēju pieslēgt savu DJ aparatūru:

Ap 21 00 bija gatavs viss galdā liekamais: melnās gazeles cepetis, grillēta zivs, salāti dažādām gaumēm un tradicionālais Brazīļu Vecgada vakara ēdiens – lēcu virums. Apjomi neatpalika no Latvijas tradīcijām, turklāt viss garšoja kā smalkā restorānā:

Pēc izēšanās drīz vien sākās arī danči, kuriem pa vidu pusnaktī – šampanieša glāžu skandināšana un tukšošana, apskāvieni un ‘Feliz Ano Nuevo!’ vēlējumi.  No savas playlistes izvilku gaismā visus tur atrodamos gabalus portugāļu valodā, kas vietējai auditorijai krietni sildīja sirdi un nodrošināja singalongu:

Noballējāmies līdz kādiem 5 00 rītā, salūtu neredzējām, jo mums pierastā sniega vietā bija kārtīgs tropiskais gāziens. 1. janvārī, kā jau pieklājas, kārtīgi atpūtāmies, bet pēc pāris dienām ar nakts autobusu devāmies un 19 miljonu megapoli – Sanpaulu. Par to tad arī nākamajos postos!