WARNING! Posts satur izsalkumu raisošas bildes.

Lai gan Brazīlijā var atrast pat krietnu kaudzīti latviešu diasporas pārstāvju, krietni masīvāka šeit ir Japānas dēlu un meitu pārstāvniecība. Tā kā man, Kristiānai, ir vājība uz suši, bet Ilzītei pēc iepriekšējās nakts stingrākā malka kārojās asa zupiņa, devāmies uz Sanpaulu japantown, kur mājo un vairojas lielākā japāņu populācija ārpus dzimtenes. Rajoniņš ir praktiski pašā Sanpaulu centrā, bet mēs, protams, kā jau piedzīvojumu meklētājas pa ceļam vēl nejauši ieklīdām kreka galvu rajonā (Kreks. Kokaīna pārpalikumu produkts), norāvām frīkautu, bet ātri vien izdevās tikt prom.

Tad nu beidzot nonācām kārotajā japantownā:

Tā kā diena bija karsta, gājām veikalos meklēt aukstu alu, bet neko vairāk par dīvainiem japāņu izstrādājumiem neatradām:

Pat bankas ēka ir noformēta atbilstoši Tālo Austrumu tradīcijām:
Protams, Sanpaulu japantownā nomācām bada sajūtas, vakariņojot KĀRTĪGĀ suši vietā. Laši un tunči nebija žēloti, turklāt vieta bija 100% japāņu ģimenes restorāniņš. Pirmo reizi mūžā realitātē saskārāmies ar Suši Kalnu, bet neapēsto pārpalikumu (doggy-pack) baudījām vēl pāris dienas, kā rezultātā pārvērtāmies par rīsu pildītām sipa bumbiņām + dzima atziņa, ka zivi neēdīsim vēl labu laiku.

P.S. Ļoti atvainojos, ka liela daļa manu postu ir veltīti gastronomiskajām izvirtībām😀

Kristiāna