Aizvadīto divu mēnešu laikā esam apmetušās pie vairāk kā divdesmit dažādiem cilvēkiem un apstākļi, kādos esam dzīvojušas, ir amplitūdā no smalkām  pludmales mājām līdz gulēšanai ex-garāžā. Tas tādēļ, ka izmantojam CouchSurfing un ne vienmēr gaidāmie sadzīves apstākļi ir paredzami.Ne visas vietas ir apraksta vērtas, tomēr šoreiz vēlos padalīties ar mirkļiem no Bertiogas favelas. Pēc dīvānsērfa supersmalkā miljonāru rajonā ar privātajiem galdiņiem pludmalē, baseina un citām figņām, kas nesagādāja prieku, jo dzīvokļa saimnieks bija pajoliņš, nolēmām pārvākties pie parastajiem mirstīgajiem.Pusstundas braucienā no Bertiogas rivjēras, bomžatņikā dzīvo cilvēki, kas par kapeikām vergo buņģiem. Nakšņojām pie viesnīcas recepcijā strādājošā Ailtona. Pareizāk sakot, mammai piederošajā mājā, kas parasti tiek izīrēta, tādā veidā ieripinot kādu reālu ģimenes budžetā. Bertiogas favelā dzīvo apmēram 200 cilvēku un bedrainās, dubļainās ielas uzjundī atmiņas par dzimteni.Šeit, tāpat kā pilsētā, bērnu populārākā izklaide ir pūķošana – arī te visi elektrības vadi ir nosēti ar pūķu atliekām.Dzīvojām kalna pakājē, blakus bīstamai upei, kas katru gadu atņem dzīvības vairākiem drosminiekiem, kuri to vēlas šķērsot peldus. Parasti pārgalvji tiek parauti zem ūdens un rumpji tiek izskaloti tikai pēc dažām dienām. Vēl tuvumā esot redzēti aligatori, bet mēs nevienu nesastapām. Bīstamākas ir piraijas, bet tās esot plēsīgākas un lielākos baros dziļāk Amazonē – ja uz ķermeņa ir kāds savainojums vai dāmām ir nedienas, ūdenī vispār labāk nelīst, jo piraijas asinis sajūt arī no lieliem attālumiem un uzbrūk baros. Izredzes izdzīvot šāda uzbrukuma gadījumā esot švakas. Lai arī ir izlikti brīdinājumi par zemūdens straumēm, ūdens ir melns un nevar redzēt, kas notiek apakšā, vietējie metas upē ar ieskrējienu un skaļu plunkšķi.Šī pati upe vēlu vakaros kļūst arī par narkotiku piegādes punktu. Lai dotu ziņu, ka narkotikas ir klāt, gaisā tiek izšauta raķete. Ja to izšauj vēlreiz, tas nozīmē, ka favelā ir policija un fiksi jātinas prom.Džeks, kas ir aiz manis, meistaro džointu, ko viņš vēlāk nopīpēs kopā ar 9 gadīgu puiku. Kā pastāstīja Ailtons, kurš pēdējos 6 gadus ir “tīrs”, vietējie šeit ļoti bieži marihuānu atjauc ar kreku un nereti tas ir solis tuvāk tīram krekam. Ja atceraties, biju ielikusi arī video no Crackland par dzīvajiem miroņiem. Daži no viņiem, nespēdami atmest šo atkarību, izdara pašnāvību. Kā to izdarīja ari Ailtona brālēns.Skatoties no malas, varētu likties, ka šī sūdainā dzīve ir viņu izvēle un var taču atteikties no narkotikām, bet nolemtības sajūta un nabadzība favelā noved cilvēkus apātijā. Piemēram, Sanpaulu favelā iepazinos ar mazu puiku, kurš teica, ka pat nevar iedomāties, kur ir Latvija, jo skolā nav nevienas ģeogrāfijas grāmatas. Uhhh, aizrunājos par izglītības sistēmu, bet ja jau, tad jau.

Brazīlijā trūkst vidējā un augstākā līmeņa menedžeru, ļoti daudz cilvēki vienkārši nerubī, bet šobrīd Brazīlija ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē un smadzeņu imports ir ļoti nepieciešams. Ja pieriebusies LV ziema un ir laba izglītība, tad piemācies portugāļu valodu un darbs te točna atradīsies.

ip