Dzīvojamies pa piekrasti starp Sanpaulu un Rio. Pārsvarā pa patukšām un ārprātā skaistām pludmalēm, kas ļaužu pieplūdumu piedzīvo tikai vīkendos, bet pārējās dienas ir, lūk, kā bildē augšā. Tad nu šajās pludmalēs uzdūrāmies caurumiņiem, kurus diez vai rakuši džungļu rūķīši ar mazām lāpstiņām:

Pakustinot prāta gaišākās puses, izštukojām, ka tie jau krabji un viņu alas. Rezultātā uzsākām krabju fotomedības. Sākumā mūsu stratēģija bija vienkārši skriet tiem zvēriem pakaļ ar kameru, bet rezultātā kadri bija neapmierinoši miglaini, jo viņi ir ļoooti ātri, liekas, ka lidinās virs zemes ar savām posmainajām kājelēm. Ok, plāns nr. divi – klusu stāvēt pie alas un gaidīt, kamēr krabis iznāk ārā! Pēc 2 min alu racējzvērs ir laukā:

Izrādās, ka krabīši Brazīlijas pludmalēs piesaista ne tikai mūs, bet arī vecāka gadagājuma kungus:

Savukārt šie atpūtnieki bija atraduši kādu pavisam milzīgu eksemplāru:

Un arī paisuma laikā, pastaigājoties pa seklo krasta ūdeni, varēja samanīt kādu labu eksemplāru, jo alas tiek aizskalotas, bet krabīši – ieskaloti okeānā:

Bet ar šo mūsu zooloģijas piedzīvojumi tikai sākās. Kādā no nākamajiem postiem pastāstīšu, kā te uz akmeņiem mājo ēdamgliemeņu civilizācijas, jūrasežu kolonijas un citi zvēri!

Kristiāna