Dzīvojam sērfa galvaspilsētā Ubatuba, kur lietus mākoņi aizķeras aiz piekrastes kalniem un taisa tos džungļus zaļus. Lai arī pludmale, pie kuras dzīvojam, ir patukša, vēlamies kaut ko VĒL eksotiskāku un neskartāku. Mūsu hosts Ādolfs piedāvā 20-30 minūšu trekingu cauri kalnam un džungļiem, lai nonāktu paradīzes nostūrī. Šis ir tas, kalns, aiz kura laime gaida:

Tā nu nākamajā rītā mugursoma ar vārītām olām, sendvičiem, limonādi un aukstu alu plecos, un kailām kājām dodamies iekarot Brazīlijas mūžamežus, lai apmēram saķertu Leonardo Di Kaprio + ‘Pludmales’ cienīgu tripu. Aidā – džungļos iekšā, sitot kāju pirkstus pret resnām saknēm un gremdējot pēdas varžu olās! Dubļi ne pa jokam, bet gaiss mitrs kā turku pirtī – jau pēc minūtes mugura slapja, bet no uzacīm konkrēti pil!

Ouuuuujeee, man pirmais eksotiskais atradums – MEGAkukainis!

Figu! Izrādās, tā tikai čaula:

Bet jebkurā gadījumā saprotam, ka neesam vienas – lielu kukaiņu, lidoņu un tamlīdzīgu radību, kas rada helikoptera cienīgas skaņas, te netrūkst. Viens pat bija ielidojis mūsu istabā! “Frrrrrrrrrrrrrrrrrr BRRRR” – tāda skaņa, lūk! Drosmīgā Ilze vienu nosita ar grāmatu “Spāņu valoda 3 mēnešos”, izspiezdama gaidāmo kukaiņbērnu olas uz mana čemodāna satura, kamēr pati slēpos zem segas. Galu galā pēc solītas pusstundas pa šauru kalnu taku nonākam TIEŠI ŠEIT:

Waaaawaaawiwaaa! Šī ir tā vieta, ko meklējām visu mūžu! Ok, pirmā brīža pārspīlējumi un rozā brilles, bet enīvej – this is awesome!!!

Lūk, šis ir viens no iemesliem, kā dēļ apciemot Brazīliju, nav divu domu! Tomēr pēc kāpiena augšā un lejā pa dubļainajām un akmeņainajām džungļu kalna saknēm sapotam – ir laiks aukstam alum:

Es saprotu – perversi, zinot, ka šodien Latvijā ir ap -25°C vai kaut kas tāds. Piedodiet, tautieši, bet “Vasara nekad nebeidzas!” – tas ir mans jaunais sauklis!

Labi, pie lietas, sākam zooloģijas stundu. Pirmā nodarbība – jūraseži! Šie durstelīgie, melnie ežuzvēri dzīvojas uz akmeņiem, un, ja gadās uzkāpt, nākas ārstēties vairākus mēnešus:
Ok, nākamais mežonīgās pludmales pārsteigums – ēdamgiemenes plašā klāstā. Atliek tikai nolasīt no akmens ar turpat blakus dīgstošajiem jūras salātiem, uzvārīt ar sīpoliem saldajā krējumā, un iegūstam mc² restorāna cienīgu jūrasvelšu brūvējumu:

Uz piekrastes akmeņiem dzīvo veselas civilizācijas: miniatūri krabīši, gliemezīši un citi mūsu klimata joslai nepazīstami mošķi, atliek vien viņus nolasīt:

Vissvešākā, tb most alien, likās šī mīkstā, sarkanā poga! Nez, ko ar to var ‘uzlaist gaisā’? Ameriku? Krieviju?😀 Lai nu kā, līdz galam nepiespiedu, līdz ar ko neesmu atbildīga par asinsizliešanu pasaulē:

Paradīzē pavadījām gandrīz visu dienu, pētot lokālās dzīvās būtnes un ēdot mūsu civilizācijas siermaizes ar limonādi. Šī pagaidām bija Top1 skaistākā vieta Brazīlijā, kur būts, bet tas nenozīmē, ka skaistākas nebūs. To be continued…