Pēc mokošas nakts lēnā, kratelīgā vilcienā no Brazīlijas pierobežas uz lielāko Bolīvijas pilsētu Santa Cruz, aizpampušām sejām pl 7 no rīta autoostā meklējām tualeti, apdullumā nemaz neapjaušot, ka pienākuši ilgi gaitītie ikgadējie Sieviešu svētki.

Bolīvijas cenu paradīze todien bija labākā dāvana – WC par 8 santīmiem, 15 minūtes ar taksi no autoostas uz viesnīcu – Ls 1,20, bet divvietīgs numurs ar brokastīm, vannasistabu, internetu un pieeju baseinam par Ls 7 personai:

Jau 8 no rīta esam iekārtojušās viesnīcā un pēc taukainu pīrādziņu un cepumu ēšanas vilcienā galu galā gribās apēst ko svaigu, no sērijas salātus vai ko tādu, tomēr ēstuves sāk darbu tikai pēc 12. Nekas neatliek un uz ielas stūra paņemam Bolīvijas stila hamburgeru par 25 santīmiem, bet uz nākamā stūra no tantes par kapeikām nopērkam litru svaigi spiestas greipfrūtu sulas:

Pa dienu relaksējāmies baseinā un gulējām diendusu, īstās svinības sākot 9 vakarā. Palutinājām sevi ar svaigiem salātiem, pildītu kartupeli, skābiem kāpostiem, desām un pudeli garda vietējā alus restorānā pie centrālā skvēra. Pie apkārtējiem galdiņiem ēda tikai amerikāņi, jo galu galā – tā bija Bolīvijai dārga vieta – uz abām iztērējām ap 8 Ls, lai gan parastā ēdnīcā otro ēdienu var dabūt par latu. Bet Sieviešu dienā jau var!😀 Apkalpošana gan bija samērā nožēlojam tādai smalkai vietai – man dakšu un nazi nolika pie kreisās rokas, Ilzei salveti uzlika otrādi, bet atnesto alu nesalēja glāzēs. Kad nākamajā dienā, apspriežot vietējo darba stilu, mūsu britu namatēvam izmetu, ka bolīvieši vēlreiz jāsūta skolā, viņš uz to man atbildēja, ka jāsūta vēl vismaz 5 reizes.

Tāds, lūk, mums 8. marts Bolīvijā!

Kristiāna