Birkas

, , , , , , , , ,

Ja pirms 2 gadiem nebūtu bijusi Kolumbijā, iespējams, par kokas lapām man būtu tumša bilde. Tomēr priekšzināšanas bija, turklāt iegūtas lielākajā kokaīna ražotājvalstī. Tomēr velns nav tik melns, cik rādās – kokas lapas izmanto ne tikai stimulējošā pulvera izgatavošanai, bet arī pārtikas un medikamentu ražošanā. Svaigas kokas lapas ir nekaitīgas, ar augstu kalcija, dzelzs un vitamīnu saturu. Augstkalnu reģionos kokas lapu zelēšana pasargā cilvēkus no augstuma slimības, mazina bada sajūtu un palielina modrību. Kokas lapas, kas Andu reģionā tiek kultivētas un lietotas jau kopš Inku impērijas laikiem, izmantotas rituālos un ceremonijās, ir iekļautas ANO 1961. gada narkotisko vielu konvencijā. Šobrīd Bolīvija cīnās par lapu dekriminalizēšanu, galu galā tā ir daļa no viņu kultūras.
Bolīvijā kokas lapu audzētāju jeb kokalerosu kustība ir spēcīga, tā ir pat politiskais spēks. Dziļāku interesi par šo jautājumu izraisīja uzduršanās kokas audzētāju mītiņam Sucre centrālajā laukumā. Lai gan mūsu spāņu valodas vājās zināšanas liedza noskaidrot pasākuma iemeslus, novērojumi liecināja, ka tas bija kas līdzīgs 9. maijam pie Uzvaras pieminekļa tikai uz citas politiskās nots.

Pasākums ietvēra gan kokas lapu popularizēšanu, dalot tās maisiņos par brīvu, gan izglītojošus plakātus, gan jautru bolīviešu mūziku un skaļus uzsaukumus megafonos. Bija arī Bolīvijas indiāņu ugunskurs labo garu piesaistīšanai un tirdziņš ar legālajiem kokas produktiem un medikamentiem. Iegādājos vecmāmiņai kokas ziedi pret artrītu.

Arī mums vietējie kokalerosi iedeva katrai pa kokas lapu paciņai. Uzreiz arī noprovējām – garša tāda sīvi rūgta, tā kā zaļajai tējai. Lapas viegli jāsakož un jātur aiz vaiga. Ja uzreiz aiz riebuma neizspļauj, tad pēc 45 minūtēm sajūtams lielāks mundrums un mazinās ēstgriba. Arī vieglais nelabums no atrašanās 3 km augstumā pazūd.

Kokas lapu audzēšana un tirdzniecība šobrīd ir legāla tikai Peru, Kolumbijā un Bolīvijā. Robežu ar kokas lapām šķērsot nedrīkst. Interesanti gan, kā likumi mainās, jo Coca-Cola sastāvdaļa sākotnēji bija kokaīns, līdz 20. gs. sākumā atklāja vielas atkarību radošās īpašības un iekļāva aizliegto vielu sarakstā. Tagad Coca-cola izmanto no kokaīna brīvu lapu ekstraktu, ko tai piegādā Stepan Company – vienīgais uzņēmums ASV, kam Federālā valdība ļāvusi importēt un apstrādāt kokas lapas. Kāda liela ASV divkosība – iekļaut lapas populārākajā dzērienā un reizē atbalstīt to starptautisko aizliegumu.

Kokas plantāciju samazināšana visās trīs Dievidamerikas audzētājvalstīs ir ASV programmas “War on drugs” plānā, tomēr tā īsti nestrādā. Karš sākās 80-tajos gados, kad kokaīns kļuva par izklaides narkotiku. Pieprasījums pēc Bolīvijas kokas lapām pacēlās vēl nebijušās virsotnēs, nostādot to pirmajā vietā kokas lapu ražošanā. ASV reaģēja un iesūtīja Bolīvijā DEA (Drug Enforcement Administration) specvienības, lai samazinātu plantāciju apjomus. DEA veica cilvēktiesību pārkāpumus un arī vardarbība pret kokas audzētājiem nebija sveša.  ASV deva materiālo palīdzību alternatīvu agrikultūru audzēšanai, bet tās nedeva zemniekiem vēlomo peļņu, auga lēni un vienīgi vairoja kokalerosu nabadzību. 2008. gadā Bolīvija lika DEA pamest valsti, tobrīd un arī tagad prezidents ir bijušais kokas audzētājs Evo Morales. Viņš ir arī Bolīvijas pirmais indiāņu izcelsmes prezidents.

Šobrīd Bolīvija ir trešā lielākā kokas ražotājvalsts, un vairums saražotā tiek pārstrādāts kokaīnā Brazīlijas un Eiropas tirgum.

Lapas košļājām arī pēc pāris dienām, lai cīnītos ar slikto dūšu kalnos (4000+ m vjl.), jep, palīdz, tomēr garša…

PIRMS:

PĒC:

Kristiāna