Birkas

, , , , , ,

Ceturtā diena Bolīvijā. Esam pārdzīvojušas streikus un ielu blokādes, pakustējušās uz priekšu un ievācamies pie bijušā investora, piecdesmit ar astīti gadīgā Jules. Divu bērnu tēvs, ķīnieša un anglietes kopprodukts, kurš dzīvojis vairākās valstīs, nesen šķīries un šobrīd apstājies Bolīvijā, lai izklaidētos un aprīlī atvērtu biznesu. Naudu pelna, spēlējot pokeri (sveiciens manam bijušajam klasesbiedram Mārim G.) un apveltīts ar fantastisku humora izjūtu.

Tātad, šī lieliskā kunga mājā sastopam Kleo – meiteni no Francijas, kura ceļo pa pasauli un šobrīd apstājusies Bolīvijā, lai strādātu par brīvprātīgo zoodārzā. Katru nedēļu viņa domā, ka nākamnedēļ ceļos tālāk, bet nē, paliek vēl vienu nedēļiņu, tad vēl, tad vēl… Un ko jūs domājat? Tiekam uzaicinātas apskatīt zoodārzu no biš tuvākiem leņķiem.Pirmo reizi zoodārzā tieku bez maksas un jau jūtos kā uzvarētāja. Tik tuvu zvēriņiem, kā šajā zoodārzā, reti kad sanāk būt.
Tapīra mājā ielaista mežacūka – tas ir apmeklētāju modrības pārbaudīšanai, vai?
Pirmo reizi redzēju arī bruņnesi (vot neatceros, vai Rīgas zoo ir vai nav? Katrā gadījumā, nav iespiedies atmiņā), diemžēl viņš bija pagriezis pret mums pēcpusi un daudz ko nevarēju novērot. Bet nekas, daba atdarīja labu un pēc pāris dienām nolika man citu bruņnesi acu priekšā savvaļā.Pastaigas laikā iepazināmies arī ar Kleo aprūpē esošajiem zvēriņiem. Viņas pienākumos ietilpst krokodilu mājas tīrīšana (krokodili, starp citu, netiek nekur evakuēti, viņi guļ turpat un vēro rosību),

krokodilu barošana, kas paģēr iešanu iekšā krātiņos un dzīvu vistu mešana kroko rīklēs, čūsku apkopšana un barošana un jaundzimušo aprūpe. Piemēram, šo skudrulācīti Kleo joprojām baro ar pudeli.Zoodārza bomba – Kleo mūs ielaiž tropu mājā no otras puses un ļauj iepazīties ar čūskām tuvāk.
Sākotnējais adrenalīns pārvēršas vispasaules mieriņā, kad čūska laiski ieguļas man saujā.
Kristiānai gan čūskas patīk tikai uz fotografēšanās brīdi,
bet pēc tam viņa pēc iespējas ātrāk atbrīvojas no šīs radības.
Kamēr es māžojos ar zoodārza dekorācijām, man aiz muguras notiek baigā rosība.
– Henrij, ko tu tur augšā dari?
– Ķeru čūskas.
Izrādās, mūsu draudzene iepriekšējā dienā ir aizmirsusi aizvērt čūsku mājiņai durvis (ups!) un piecas milzenes ir izbēgušas. Henrijam veicas un jau pēc dažām minūtēm viena no dezertierēm ir rokā (kokā, spieķī vai kā būtu pareizi).
Negaidām, kamēr pārējās izbēdzējas uzmeklēs mūs, atvadamies no jau noķertajām un dodamies pusdienās, kur man pasniegs rīsus ar vistu, kas būs izdekorēta ar beigtu mušu.
ip