Zivjuprieki

Birkas

ceviche, ceļojuma apraksts, ceļojums, Dienvidamerika, Iquique, tūrisms, Čīle

Viens no Čīles gardumiem, kas Dienvidamerikā sastopams arī Peru, ir seviče (ceviche) – laima sulā marinēta jēla zivs ar čili un svaigu koriandru. Bijām ļoti noilgojušās pēc Latvijas siļķes, tādēļ seviče pār mums nāca kā totāla svētība. Par to, ka tā zivs jāpamēģina, uzzinājām no Bolīvijā satiktajām poļu meitenēm. Tādēļ, kolīdz ieradāmies Ikikē un satikām Ilzes vidusskolas draudzeni Marianu, pieprasījām, lai ved mūs uz zivju restorānu – galu galā atradāmies pilsētā pie Klusā okeāna. Lai arī cik smalki viss sākumā bija iecerēts, rezultātā attapāmies Ikikes tirgus paviljona otrā stāva ēstuvē.

Bet – lai arī cik prasta vieta nebūtu, vecā pavāriene mūs apkalpoja pēc pirmās šķiras servisa. Šķita, ka tūristi tur kāju nebija spēruši tieši precīzi NEKAD. Zivs bija izcila! Seviči pasniedza kopā ar aukstiem vārītiem kartupeļiem un svaigiem salātiem. Šo ēdienu noteikti ielieku arī savā peronīgajā pavārgrāmatā.

Bet štrunts ar tiem Dienvidamerikas ēdieniem. Varu pastāstīt, kā mums ļoti pietrūkst. Saraksts tapa garlaicības māktā izsalkuma brīdī kādā no vairāku stundu braucieniem autobusā:

– Siļķe ar vārītiem kartupeļiem, biezpienu un krējumu
– Kefīrs (Ilzei)
– Mājas siers ar garnelēm
– Štovēti kāposti ar kartupeļiem un desiņu
– Žāvēta vista
– Kotletes
– Lapu salāti ar krējumu un lociņiem
– Dārzeņu krēmzupa
– Rupjmaize ar speķi
– Aukstā biešu zupa

Kristiāna